Izglītība nav tautsaimniecības nozare , bet tās resurss, investīcijas plūst uz turieni kur ir izglītoti (ar prasmēm strādāt) darba spēka resursi. Saeima izglītībai izdala 8,3% no budžeta(lielākais % ES). Tālāk šos līdzekļus dala IZM. Latvijā pašreiz izglītības ieguvi ir monopolizējusi skolu skolotāju sagatavošanas nozare. Skolu izglītības nozares profesūrai nav saskares ar tautsaimniecību radot lielas problēmas Latvijai:
Sociālās problēmas :Jaunietis tiesiski kļūst par pilntiesīgu sabiedrības locekli sasniedzot 18 gadu vecumu( vēlēšanu tiesības, atbildība par savu rīcību, tiesības kļūt par aizbildni u.c.).Tiesiskā patstāvība realizējas tikai tad ,kad jaunietis “nostājas uz savām kājām”- nopelna vismaz iztikai un jumtam virs galvas. IZM ierēdņiem svarīgākas ir skolotāju darba vietas, tādēļ vidējās izglītības 12 klašu standarts nosaka ka skolas izglītību iegūt 19 gadu vecumā .Standarts paredz tikai zināšanu apguvi bez jebkādu darba tirgū pieprasītu prasmju apguves. Novadu attīstības (izdzīvošanas) galvenā problēma – akūts darba vietu trūkums- trūkst investīciju darba vietu izveidošanai. Investīcijas nevar atnākt ja nav kvalificēts darba spēks. Vidusskolu beidzēji kvalifikāciju neiegūst.
Tautsaimniecības problēmas. IZM pagarinājuši pamatizglītības ilgumu par 2 gadiem (no7 uz 9)un profesijas ieguvi par vismaz 1gadu( 12 klases +arods).Tautsaimniecība katru gadu zaudē vismaz 3x 19 000 strādājošo .Tautsaimniecības uzņēmumu vadītāji tiek orientēti uz speciālistu pieprasījumu ar augstāko izglītību. Latvijas darba tirgū dominē mazie un vidējie uzņēmumi, kuru vajadzības vismaz par ¾ spēj nodrošināt speciālisti ar vidējo speciālo izglītību. MK noteikumi neparedz tādu sagatavošanu bez standarta vispārējās vidējās izglītības apgūšanas līdz 18 gadu vecumam.
Tā, piemēram, rezidentūrā, lai kļūtu par ārstu, jāmācās 23 gadus (9 pamatskola + 3 vidusskola + 5 augstskola + 6 rezidentūra). Ārsts sāk 30 gadu vecumā. 5 lieki gadi tiek patērēti IZM noteiktā skolas standarta apguvei. Medicīnas profesūra par ārstiem sāka strādāt 28 gadu vecumā gandrīz 2 gadus zaudējot komunisma ideoloģijas apguvei.
Izglītības kvalitāte . . Padomju sistēmā vidējā izglītība bija obligāta .Vidējo izglītību ieguva tehnikumos (prasmju izglītība) un vidusskolās (piespiedu izglītība). Tehnikumu absolventi radīja sabiedrības izglītības resursu un to centralizēti sadalīja nozīmējot kur jāstrādā. Lielā valstī bija iespējams plānot cik specialistu nepieciešams katrā nozarē. Vidusskolās realizēja piespiedu izglītības satura izglītību, tās beidzēji neveidoja valsts izglītības resursu un nebija sadalāmi. Latvijai atgūstot neatkarību, izvēlējāmies brīvās ekonomikas pārvaldes modeli. Kopēt kādas valsts izglītības sistēmas modeli tajā brīdī bija neiespējami- Latvijas ekonomika tikai sāka meklēt savu nišu. Šodien ir pietiekama skaidrība mūsu eksporta nozarēs un to vajadzības pēc prasmju izglītības . IZM ierēdniecība sagatavo MK lēmumus par skolu piespiedu izglītības un studiju programmām garantējot Latvijas izglītības resursa iesaldēšanu 199). g. līmenī, bet izglītības budžets joprojām galvenokārt tiek tērēts piespiedu izglītības standarta realizācijai.
Latviju uzņēma Pasaules ekonomiski attīstītāko valstu organizācijā (OECD) un tās eksperti sniedza analīzi par Latvijas tautsaimniecību. Par Latvijas attīstības galveno traucēkli tika nosauktā izglītības neapmierinošā kvalitāte . IZM un MK uz šo starptautisko ekspertu vērtējumu (tāpat kā uz uzņēmēju un viņu organizāciju prasībām) nereaģēja. OECD vērtējumā nav konstatēts speciālistu trūkums, ir novērtēta izglītības neapmierinošā kvalitāte (neapgūst prasmju izglītību). Internetā var atrast citātu: Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki, salīdzinot pirmsskolas izglītības līmeni ASV un citās valstīs, paziņoja, ka pēc šī rādītāja ASV piekāpjas attīstītajām valstīm un pat Latvijai"Par izglītības saturu sk. rakstā “Izglītības saturs dator laikmetā”.
Skolotāju izglītības problēmas. Skolu skolotājus profesūra gatavo piespiedu izglītībai kuras saturu nosaka standarts. Skolotāju izglītību studiju programmās nav prasmju iegūšana jo mācīt var tikai to ko pats prot. Tehnoloģiju progress diktē nepieciešamību nepārtraukti papildināt izglītību , bet IZM(skolotāju profesūra) izstrādā standartu (MK apstiprina) piespiedu izglītībai ilgiem gadiem. Jaunatne labākos gadus attīstībai (16-18) nevar izmantot dzīvei nepieciešamas izglītības ieguvei, MK standarts nosaka ka nodokļu maksātāju nauda jāizlieto piespiedu (tautsaimniecībai nevajadzīgai) vidējai izglītībai.
Jaunatnes audzināšanas problēmas. Atņemot jaunatnei iespēju saņemt valsts apmaksātu darbam nepieciešamu izglītību līdz 18 gadiem ,IZM ar piespiedu izglītību rada patērētāju sabiedrību, kura nedomā par ko un kā strādās. Līdz 19 gadu vecumam jaunietim jāmācās ar mērķi nolikt gala eksāmenus piespiedu izglītības dažos priekšmetos, tikai pēc tam var domāt par izglītību ar ko pelnīt. Piespiedu izglītības standarts, jaunieša dzīves periodā (16-18)kad jāizvēlas par ko izglītoties, jaunietis tiek pieradināts , ka par viņa labklājību rūpēsies valsts , pašam tikai jāatrod kā negarlaikoties. Labākā gadījumā tā ir interešu izglītība (izglītība labsajūtai lai būtu patīkami dzīvot -mūzikas, mākslu, sporta, bērnu audzināšana un) un dažādi pulciņi, spēles. Sliktākā alkohols un narkotikas. Daudzi skolnieki cer ka studēs.. 2021. vidusskolas beidz ap 17 000, vienotā pieteikšanās sistēmā studēt pieteikušies 15 000. Atbilstoši statistikai ne vairāk kā 4 000 iegūs augstāko izglītību nozarēs kuras “ražo” nodokļus. Tas nozīmē ka 17 000-4 000=13 000 paliks bez lietderīgas izglītības, turpināsies situācija ka bezdarbnieku rindas veido 50% ar vidusskolu izglītību. Arī augstskolas nevar uzņemt savā nozarē spējīgākos un studēt gribētājus. MK noteikumi nosaka ka par budžeta līdzekļiem jāuzņem labākos pēc centralizētiem eksāmeniem, kuri nesatur nekā vajadzīga nevienai augstskolai
Budžeta izsaimniekošana. Saeimas noteikto budžetu izglītībai (8,3%) pēc saviem priekšstatiem dala IZM ierēdņi pamatojot to ar MK noteikumiem un standartiem . Vismaz 200 milj. eiro no budžeta katru gadu tiek tērēti piespiedu izglītībai un tās seku novēršanai. Finanses nevis trūkst, bet tās IZM izsaimnieko skolotājiem un viņu profesūrai.
Valsts budžeta veidošanas problēmas. Politiskās partijas cīnās par budžeta izlietošanas variantiem. Bet izlietot varš tikai to kas ir. Valsts kontrole nevērtē MK lēmumu racionalitāti. Izglītības sistēma audzina jaunatni nedomāt par sabiedrības iespējām celt savu un valsts labklājību (piedalīties tās celšanā ar savu izglītību). Interešu izglītības finansēšanas varianti veido partiju programmu atšķirības. Izglītības sistēmas reforma nav nevienas partijas programmā.
Latvijā esošā demokrātijas realizācija-koalīcija sadala ministru portfeļus proporcionāli Saeimas sastāvam. JKP pat atrod savā Saeimas frakcijā (16 deputāti) atrod divus IZM ministrus. Gudrs tāpēc ka ievēlēts nevis ievēlēts tāpēc ka gudrs. 34% piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās parāda sabiedrības vilšanos gribētājos būt par deputātiem. (Vācijā pašvaldību vēlēšanās piedalījušos % ir 2x lielāks) . Sabiedrības priekšstats, par to ka jaunatnes skološana ir atstājama skolotāju ziņā, ir novedis ne tikai pie specialistu trūkuma bet arī pie vispārīga sabiedrības saprašanas līmeņa nepietiekamības. To redzam arī jaunās paaudzes deputātu kandidātu priekšvēlēšanu debatēs.
Latvijas nākotne. Katrs ceturtais jaunietis plāno pamest Latviju, strādāt ārzemēs. Ievērojot zemo dzimstības līmeni, viegli prognozēt kad pensionāri vairs nesaņems pensiju un kad beigs pastāvēt valsts.
